Pateicoties veiksmīgi noslēgtām kolektīvo līgumu sarunu raundiem un garākām darba stundām, Vācijā pilna laika nodarbinātajiem ir ievērojami pieaugušas algas. Tikai salīdzinoši augstā inflācija ierobežo vēl straujāku reālās turības papildinājumu. Acīmredzot ekonomikas atlabšana pēc 2008./2009. gada krīzes ar vien vairāk atspoguļojas arī cilvēku makos.

2011. gada pirmajā pusgadā Vācijas eksporta apjoms kārtējo reizi ir ievērojami pieaudzis. Labākie Vācijas uzņēmumu klienti ir Turcijā, Krievijā un Ķīnā. No janvāra sākuma līdz jūnija beigām Vācijas uzņēmumi ir eksportējuši produktus 525,6 miljardu eiro vērtībā, paziņoja Wiesbaden bāzētais Federālais statistikas birojs.

Vācu patērētāji šobrīd ir nesatricināmi: GfK-patēriņa-klimata indekss ir pārvarējis savu vājuma brīdi un pārsteidzoši ir pieaudzis no 5,6 uz 5,7 punktiem. Jau iepriekš Ifo-Indekss, ar kuru Vācijā rēķina noskaņojumu uzņēmumos, rādīja virzību uz augšu. Tas parāda, ka vācieši rēķinās ar ekonomikas tālāku pieaugumu.

Š.g. 6. jūnijā Vācijas Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas Vācijas enerģētikas politikā, paredzot paātrinātu atteikšanos no atomenerģijas izmantošanas. Politikas straujā maiņa tiek saistīta ar strauju elektrības cenas pieaugumu tuvāko gadu laikā, kā arī ar pieaugošām subsīdijām industrijai un sociāli vājām mājsaimniecībām. Ja papildus finansējums netiks iegūts no nodokļu palielinājumiem, tad tas tiks iegūts no samazinātām investīcijām izglītībā un samazinātiem izdevumiem valsts aizsardzībā.

Pasūtījumi no iekšzemes un ārvalstīm turpina palielināties. Nozare baidās no iespējamiem pudeļu kakliem sagādes ķēdēs. Situācija nozarē, kura ražo kapitāla preces, pamazām tuvojas tiem augstajiem rādītājiem, kādi bija 2007. un 2008. gadā. Aprīlī industrija saņēma par 22% vairāk pasūtījumu nekā pirms gada šajā pašā mēnesī.